Ganesha Kavacham
ध्यानम् 4
śrīgaṇeśāya namaḥ ||
gauryuvāca | eṣo'ticapalo daityānbālye'pi nāśayatyaho | agre kiṃ karma karteti na jāne munisattama || 1||
daityā nānāvidhā duṣṭāḥ sādhudevadruhaḥ khalāḥ | ato'sya kaṇṭhe kiñcittvaṃ rakṣārthaṃ baddhamarhasi || 2||
muniruvāca | dhyāyetsiṃhahataṃ vināyakamamuṃ digbāhumādye yuge tretāyāṃ tu mayūravāhanamamuṃ ṣaḍbāhukaṃ siddhidam | dvāpāre tu gajānanaṃ yugabhujaṃ raktāṅgarāgaṃ vibhum turye tu dvibhujaṃ sitāṅgaruciraṃ sarvārthadaṃ sarvadā || 3||
कवच 15
vināyakaḥ śikhāṃ pātu paramātmā parātparaḥ | atisundarakāyastu mastakaṃ sumahotkaṭaḥ || 4||
lalāṭaṃ kaśyapaḥ pātu bhṛyugaṃ tu mahodaraḥ | nayane bhālacandrastu gajāsyastvoṣṭhapallavau || 5||
jihvāṃ pātu gaṇakrīḍaścibukaṃ girijāsutaḥ | vācaṃ vināyakaḥ pātu dantān rakṣatu vighnahā || 6||
śravaṇau pāśapāṇistu nāsikāṃ cintitārthadaḥ | gaṇeśastu mukhaṃ kaṇṭhaṃ pātu devo gaṇañjayaḥ || 7||
skandhau pātu gajaskandhaḥ stanau vighnavināśanaḥ | hṛdayaṃ gaṇanāthastu heraṃbo jaṭharaṃ mahān || 8||
dharādharaḥ pātu pārśvau pṛṣṭhaṃ vighnaharaḥ śubhaḥ | liṅgaṃ guhyaṃ sadā pātu vakratuṇḍo mahābalaḥ || 9||
gaṇakrīḍo jānusaṅghe ūru maṅgalamūrtimān | ekadanto mahābuddhiḥ pādau gulphau sadā'vatu || 10||
kṣipraprasādano bāhū pāṇī āśāprapūrakaḥ | aṅgulīśca nakhānpātu padmahasto'rināśanaḥ || 11||
sarvāṅgāni mayūreśo viśvavyāpī sadā'vatu | anuktamapi yatsthānaṃ dhūmraketuḥ sadā'vatu || 12||
āmodastvagrataḥ pātu pramodaḥ pṛṣṭhato'vatu | prācyāṃ rakṣatu buddhīśa āgneyāṃ siddhidāyakaḥ ||13||
dakṣiṇāsyāmumāputro nairṛtyāṃ tu gaṇeśvaraḥ | pratīcyāṃ vighnahartā'vyādvāyavyāṃ gajakarṇakaḥ || 14||
kauberyāṃ nidhipaḥ pāyādīśānyāmīśanandanaḥ | divā'vyādekadantastu rātrau sandhyāsu vighnahṛt || 15||
rākṣasāsuravetālagrahabhūtapiśācataḥ | pāśāṅkuśadharaḥ pātu rajaḥsattvatamaḥ smṛtiḥ || 16||
jñānaṃ dharmaṃ ca lakṣmīṃ ca lajjāṃ kīrti tathā kulam | vapurdhanaṃ ca dhānyaṃ ca gṛhāndārānsutānsakhīn || 17||
sarvāyudhadharaḥ pautrān mayūreśo'vatātsadā | kapilo'jādikaṃ pātu gajāśvānvikaṭo'vatu || 18||
फलश्रुति 9
bhūrjapatre likhitvedaṃ yaḥ kaṇṭhe dhārayetsudhīḥ | na bhayaṃ jāyate tasya yakṣarakṣaḥpiśācataḥ || 18||
trisandhyaṃ japate yastu vajrasāratanurbhavet | yātrākāle paṭhedyastu nirvighnena phalaṃ labhet || 20||
yuddhakāle paṭhedyastu vijayaṃ cāpnuyāddrutam | māraṇoccāṭakākarṣastambhamohanakarmaṇi || 21||
saptavāraṃ japedetaddinānāmekaviṃśatim | tattatphalavāpnoti sādhako nātrasaṃśayaḥ ||22||
ekaviṃśativāraṃ ca paṭhettāvaddināni yaḥ | kārāgṛhagataṃ sadyorājñā vadhyaṃ ca mocayet || 23||
rājadarśanavelāyāṃ paṭhedetattrivārataḥ | sa rājasaṃ vaśaṃ nītvā prakṛtīśca sabhāṃ jayet || 24||
idaṃ gaṇeśakavacaṃ kaśyapena samīritam | mudgalāya ca te nātha māṇḍavyāya maharṣaye || 25||
mahyaṃ sa prāha kṛpayā kavacaṃ sarvasiddhidam | na deyaṃ bhaktihīnāya deyaṃ śraddhāvate śubham || 26||
yasyānena kṛtā rakṣā na bādhāsya bhavetkvacit | rākṣasāsuravetāladaityadānavasambhavā || 27||
समापन 1
iti śrīgaṇeśapurāṇe uttarakhaṇḍe pañcāśītitamo'dhyāyaye gaṇeśakavacaṃ sampūrṇam ||
śrīgaṇeśāya namaḥ ||
gauryuvāca | eṣo'ticapalo daityānbālye'pi nāśayatyaho | agre kiṃ karma karteti na jāne munisattama || 1||
daityā nānāvidhā duṣṭāḥ sādhudevadruhaḥ khalāḥ | ato'sya kaṇṭhe kiñcittvaṃ rakṣārthaṃ baddhamarhasi || 2||
muniruvāca | dhyāyetsiṃhahataṃ vināyakamamuṃ digbāhumādye yuge tretāyāṃ tu mayūravāhanamamuṃ ṣaḍbāhukaṃ siddhidam | dvāpāre tu gajānanaṃ yugabhujaṃ raktāṅgarāgaṃ vibhum turye tu dvibhujaṃ sitāṅgaruciraṃ sarvārthadaṃ sarvadā || 3||
vināyakaḥ śikhāṃ pātu paramātmā parātparaḥ | atisundarakāyastu mastakaṃ sumahotkaṭaḥ || 4||
lalāṭaṃ kaśyapaḥ pātu bhṛyugaṃ tu mahodaraḥ | nayane bhālacandrastu gajāsyastvoṣṭhapallavau || 5||
jihvāṃ pātu gaṇakrīḍaścibukaṃ girijāsutaḥ | vācaṃ vināyakaḥ pātu dantān rakṣatu vighnahā || 6||
śravaṇau pāśapāṇistu nāsikāṃ cintitārthadaḥ | gaṇeśastu mukhaṃ kaṇṭhaṃ pātu devo gaṇañjayaḥ || 7||
skandhau pātu gajaskandhaḥ stanau vighnavināśanaḥ | hṛdayaṃ gaṇanāthastu heraṃbo jaṭharaṃ mahān || 8||
dharādharaḥ pātu pārśvau pṛṣṭhaṃ vighnaharaḥ śubhaḥ | liṅgaṃ guhyaṃ sadā pātu vakratuṇḍo mahābalaḥ || 9||
gaṇakrīḍo jānusaṅghe ūru maṅgalamūrtimān | ekadanto mahābuddhiḥ pādau gulphau sadā'vatu || 10||
kṣipraprasādano bāhū pāṇī āśāprapūrakaḥ | aṅgulīśca nakhānpātu padmahasto'rināśanaḥ || 11||
sarvāṅgāni mayūreśo viśvavyāpī sadā'vatu | anuktamapi yatsthānaṃ dhūmraketuḥ sadā'vatu || 12||
āmodastvagrataḥ pātu pramodaḥ pṛṣṭhato'vatu | prācyāṃ rakṣatu buddhīśa āgneyāṃ siddhidāyakaḥ ||13||
dakṣiṇāsyāmumāputro nairṛtyāṃ tu gaṇeśvaraḥ | pratīcyāṃ vighnahartā'vyādvāyavyāṃ gajakarṇakaḥ || 14||
kauberyāṃ nidhipaḥ pāyādīśānyāmīśanandanaḥ | divā'vyādekadantastu rātrau sandhyāsu vighnahṛt || 15||
rākṣasāsuravetālagrahabhūtapiśācataḥ | pāśāṅkuśadharaḥ pātu rajaḥsattvatamaḥ smṛtiḥ || 16||
jñānaṃ dharmaṃ ca lakṣmīṃ ca lajjāṃ kīrti tathā kulam | vapurdhanaṃ ca dhānyaṃ ca gṛhāndārānsutānsakhīn || 17||
sarvāyudhadharaḥ pautrān mayūreśo'vatātsadā | kapilo'jādikaṃ pātu gajāśvānvikaṭo'vatu || 18||
bhūrjapatre likhitvedaṃ yaḥ kaṇṭhe dhārayetsudhīḥ | na bhayaṃ jāyate tasya yakṣarakṣaḥpiśācataḥ || 18||
trisandhyaṃ japate yastu vajrasāratanurbhavet | yātrākāle paṭhedyastu nirvighnena phalaṃ labhet || 20||
yuddhakāle paṭhedyastu vijayaṃ cāpnuyāddrutam | māraṇoccāṭakākarṣastambhamohanakarmaṇi || 21||
saptavāraṃ japedetaddinānāmekaviṃśatim | tattatphalavāpnoti sādhako nātrasaṃśayaḥ ||22||
ekaviṃśativāraṃ ca paṭhettāvaddināni yaḥ | kārāgṛhagataṃ sadyorājñā vadhyaṃ ca mocayet || 23||
rājadarśanavelāyāṃ paṭhedetattrivārataḥ | sa rājasaṃ vaśaṃ nītvā prakṛtīśca sabhāṃ jayet || 24||
idaṃ gaṇeśakavacaṃ kaśyapena samīritam | mudgalāya ca te nātha māṇḍavyāya maharṣaye || 25||
mahyaṃ sa prāha kṛpayā kavacaṃ sarvasiddhidam | na deyaṃ bhaktihīnāya deyaṃ śraddhāvate śubham || 26||
yasyānena kṛtā rakṣā na bādhāsya bhavetkvacit | rākṣasāsuravetāladaityadānavasambhavā || 27||
iti śrīgaṇeśapurāṇe uttarakhaṇḍe pañcāśītitamo'dhyāyaye gaṇeśakavacaṃ sampūrṇam ||
Introduction
The Ganesha Kavacham is an ancient protective “armour” hymn from the Uttara Khanda of the Ganesha Purana (chapter 85), traditionally declared by the sage Kashyapa. It invokes the many named forms of Lord Ganesha — Vinayaka, Sumahotkata, Mahodara, Bhalachandra, Heramba, Vakratunda and others — to guard the devotee limb by limb, from the tuft of hair to the feet, and in every direction. It is recited with devotion for protection from enemies, fear, spirits and all obstacles.
Sanskrit from a canonical source, verbatim; the meanings are explanatory.
Sources 2
- Sanskrit Documents — श्रीगणेशकवचम् — gaNeshakavacham (Ganesha Purana, Uttara Khanda ch. 85), proofread ITRANS
संस्कृत मूल पाठ इसी प्रामाणिक स्रोत से अक्षरशः; अर्थ व्याख्यात्मक। धार्मिक समीक्षा अपेक्षित।
- Hindupedia — Ganesha Kavacham — Verse-by-verse English translation (tr. P. R. Ramachander)
Meanings are compiled and edited by the Ved Path team, and are being progressively reviewed for accuracy.